Kas nepieciešams, lai uzsāktu elektroenerģijas ražošanu un kļūtu par regulētu elektroenerģijas ražotāju?
• Jāsaņem Ekonomikas ministrijas lēmums “Par atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai” (izdots saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 22.pantu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.559 “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”);
• Jānodod elektroenerģijas ražošanas iekārta ekspluatācijā;
• Ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par vienu megavatu, pirms elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas, komersantam ir jāreģistrējas Regulatorā
Reģistrācijai Elektroenerģijas ražotāju reģistrā nepieciešams iesniegt paziņojumu un dokumentu, kas apliecina ražošanas objekta nodošanu ekspluatācijā. (Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu enerģētikas nozarē 2. un 3.punkts).
Lai nodarbotos ar elektroenerģijas tirdzniecību, komersantam Regulatorā ir jāiesniedz paziņojums par elektroenerģijas tirgotāju reģistrāciju (Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu enerģētikas nozarē 2.pielikums).
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes pakalpojums nav uzskatāms par elektroenerģijas tirdzniecību Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē, bet gan ir pakalpojums, kas nodrošina transportlīdzekļa apgādi ar elektroenerģiju kā alternatīvu degvielu. Un tā darbību reglamentē Ministru kabineta noteikumi “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām”.
Atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 3.pantam par regulējamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem šī likuma ietvaros tiek uzskatīta preču ražošana, pakalpojumu sniegšana un infrastruktūras (inženierbūvju vai inženiertehnisku risinājumu, kā arī ar to izmantošanu saistītu resursu komplekss, kas nepieciešams preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai) pakalpojumi regulējamās nozarēs, tostarp enerģētikā, atbilstoši nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 16.punktu elektroenerģijas tirdzniecība ir komercdarbība, kas ietver elektroenerģijas iepirkšanu pārdošanai un elektroenerģijas pārdošanu enerģijas lietotājiem.
Licence elektroenerģijas sadalei komersantam ir nepieciešama gadījumā, ja spriegums ir lielāks par vienu kilovoltu un nepārsniedz 110 kilovoltus (Ministru kabineta noteikumi Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 2.4.apakšpunkts). Pirms izvērtēt nepieciešamību saņemt elektroenerģijas sadales licenci, jāņem vērā, ka sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.
Komersantam Regulatorā ir jāiesniedz iesniegums licences saņemšanai un tam pievienotos dokumentus (2.pielikums, Ministru kabineta noteikumi Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”).
Aicinām ar dokumentiem, ko nepieciešams iesniegt Regulatoram, iepazīties Regulatora tīmekļvietnē – sadaļā Komersantiem /Elektroenerģija/ Komersantu pienākumi
1. Kādas ir balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu komponentes un kas tās sedz?
Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas ir balstītas uz AS “Augstsprieguma tīkls” prognozi, pieņemot šādu sadalījumu no 2025.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim:
• Nebalansa komponente – 42,07 EUR/MWh, izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas sistēmas nebalansu, un tās sedz balansa atbildīgā puse (elektroenerģijas tirgotājs), attiecinot gan uz elektroenerģijas lietotājiem, gan ražotājiem.
• Portfeļa apjoma komponente – 3,00 EUR/MWh, izmaksas, kas attiecas uz elektroenerģijas lietotāju kopējo patēriņu, un tās sedz tikai elektroenerģijas lietotāji.
Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas ir indikatīvas, jo tās mainīsies atkarībā no tirgus piedāvājumiem un patēriņa izmaiņām. Uzkrātā faktisko izmaksu un prognožu starpība par periodu no 2025.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim tiks pakāpeniski atgūta 2026.gadā. AS “Augstsprieguma tīkls” publicē faktiskās cenas , kas palīdz tirgotājiem pakāpeniski iekļaut tirgus datus piedāvājumu modelēšanā. No 2026.gada cenas konkrētam norēķinu periodam tiks fiksētas divus mēnešus uz priekšu un koriģētas atbilstoši faktiskajām izmaksām. 2026.gada janvāra cena tiks publicēta 2025.gada oktobrī.
2. Vai balansēšanas jaudas uzturēšanas maksa uzskatāma par sistēmas operatora noteikto maksu?
No Elektroenerģijas tirgus likuma 32.3 panta trešās daļas izriet, ka fiksētas elektroenerģijas cenas līgums var ietvert elastīgu elementu ar cenas variācijām maksimumslodžu laikā un ārpus tā, un tas garantē, ka izmaiņas elektroenerģijas tirgotāja izsniegtajā rēķinā var radīt tikai no elektroenerģijas tirgotāja neatkarīgi elementi, kas saskaņā ar minētā panta ceturto daļu ir nodokļi, nodevas un sistēmas operatoru noteiktās maksas. Līdz ar to balansēšanas jaudas uzturēšanas maksa ir uzskatāma par sistēmas operatora noteiktu maksu Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē.
3. Kā elektroenerģijas tirgotājam tirdzniecības līgumā ietvert balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas?
Elektroenerģijas tirgus likuma 32.3 panta trešā daļa noteic, ka fiksētas elektroenerģijas cenas līgums var ietvert, citstarp, sistēmas operatoru noteiktās maksas, tātad arī balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu. Tas nozīmē, ka minētais regulējums bez izmaiņu veikšanas pakārtotajos normatīvajos aktos vai jau noslēgtajos elektroenerģijas tirdzniecības līguma noteikumos pieļauj lietotājiem izsniedzamajos rēķinos iekļaut arī sistēmas operatora noteikto maksu. Savukārt, ja elektroenerģijas tirgotājs civiltiesiskā kārtā savstarpēji ir vienojies ar lietotāju par tādiem līguma noteikumiem, saskaņā ar kuriem Elektroenerģijas tirgus likuma 32.3 panta trešajā daļā minētais nav īstenojams bez papildu vienošanās noslēgšanas, līgumslēdzējpusēm ir iespēja vienoties par attiecīgu grozījumu veikšanu noslēgtajā līgumā. Saistībā ar minēto ir būtiski uzsvērt, ka, ievērojot Elektroenerģijas tirgus likuma 5.panta pirmo daļu, kā arī vispārējo privātautonomijas (jeb līgumu brīvības) principu, pusēm ir tiesības brīvi vienoties par civiltiesiska līguma saturu un tās drīkst vienoties par visu, kas ar likumu nav īpaši aizliegts.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumu Nr.635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29.punktu elektroenerģijas piegāde mājsaimniecības lietotājam notiek saskaņā ar elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, savukārt atbilstoši minēto noteikumu 34.punktam elektroenerģijas piegāde lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, notiek saskaņā ar sistēmas pakalpojumu līgumu, elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un balansēšanas pakalpojuma līgumu, kas var būt elektroenerģijas tirdzniecības līguma sastāvdaļa.
Tātad, lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, var būt atsevišķs balansēšanas līgums un balansēšanas nosacījumi, tai skaitā balansēšanas izmaksas, kas ir nodalīti no tirdzniecības līguma. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem ir viens tirdzniecības līgums ar tirgotāju, kurā vispārēji var nebūt atsevišķi izdalītas balansēšanas izmaksas un tās var iekļaut gan elektroenerģijas cenā, gan norādīt atsevišķi, veicot izmaiņas līgumā. Virkne tirgotāju gaidāmās izmaksas jau ir ietvēruši vai arī paredzējuši nākotnē ietvert elektroenerģijas cenā, tajā pat laikā daudzi tirgotāji ir noslēguši līgumus, kuros nav paredzētas nākotnes izmaksas.
No iepriekš minētā secināms, ka līdzšinējā tirgotāju pieeja izmaksu iekļaušanai lietotāju līgumos un norēķinos ir dažāda, kā arī atšķirīga ir līgumu struktūra. Katrs privāttiesiski noslēgtais līgums starp tirgotāju un lietotāju var būt atšķirīgs un katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi. Līdz ar to elektroenerģijas tirgotājam, vadoties no faktiskās situācijas, pašam ir iespēja izvēlēties piemērotāko risinājumu balansēšanas jaudas uzturēšanas maksas atspoguļošanai tirdzniecības līgumos.
4. Vai SPRK plāno precizēt 2020.gada 3.decembra lēmumu Nr.1/16 “Noteikumi par informāciju elektroenerģijas un dabasgāzes galalietotājiem”, papildinot rēķinu ar nebalansa komponenti un portfeļa apjoma komponenti?
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija direktīvas Nr.2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – Direktīva) 18.pants paredz, ka rēķinos ietvertai informācijai ir jābūt precīzai, viegli saprotamai, skaidrai, kodolīgai, lietotājiem draudzīgai un tās izklāstam jāatvieglo galalietotājiem salīdzināšanu. SPRK 2020.gada 3.decembra lēmums Nr.1/16 “Noteikumi par informāciju elektroenerģijas un dabasgāzes galalietotājiem” (turpmāk – Noteikumi) nosaka minimālās prasības tirgotājiem par rēķinos iekļaujamo informāciju. Tas nozīmē, ka rēķinā informācija var būt atspoguļota arī detalizētāk.
Jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar minēto Direktīvas normu galalietotāji pēc pieprasījuma saņem skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, uz kāda aprēķina pamata ir sagatavots viņu rēķins, jo īpaši, ja rēķinu pamatā nav faktiskais patēriņš.
Līdz ar to papildu pozīciju (nebalansa un portfeļa apjoma komponentes) kā obligāta nosacījuma ietveršana rēķinā var sarežģīt rēķina saturu un uztveramību, kā arī apgrūtināt salīdzināšanu, ņemot vērā tirgotāju atšķirīgo pieeju lietotāju norēķinos. Obligātu papildu rindu pievienošana rēķinā var radīt papildu izmaksas tirgotājiem (piemēram, investīcijas informāciju tehnoloģiju risinājumos), kas var rezultēties ar elektroenerģijas gala cenas pieaugumu lietotājam. Šobrīd SPRK neplāno precizēt Noteikumu redakciju un neplāno papildināt to ar jaunām obligātām rēķina pozīcijām. Līdz ar to SPRK ļauj elektroenerģijas tirgotājiem un lietotājiem brīvi vienoties par to, kādas ir ar elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu saistītās pozīcijas, un par veidu, kādā tās var tikt mainītas. Tas nozīmē, ka tirgotājam nav liegts rēķinā atsevišķi norādīt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas, ja tas nav pretrunā ar elektroenerģijas lietotāju noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līguma nosacījumiem.
SPRK neizslēdz situāciju, ka nepieciešamības gadījumā Noteikumu precizēšana var tikt veikta nākotnē.
5. Vai tirgotājam tirdzniecības piedāvājumā mājsaimniecībām ir jāatspoguļo balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas?
Attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumiem normatīvie akti paredz tirgotājiem rīcības brīvību veidam, kādā tie noteic elektroenerģijas cenu. Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumu Nr.635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 22.punktam tirgotājs elektroenerģijas tirdzniecības līgumā norāda elektroenerģijas cenu vai tās noteikšanas formulu. Tirgotājs tostarp var atsevišķi norādīt konkrētas ar elektroenerģijas tirdzniecību saistītas izmaksas. Būtiski, lai piedāvājums būtu izteikts veidā, kas lietotājam dara zināmas visas elektroenerģijas rēķinā sagaidāmās iekļautās pozīcijas un šo pozīciju cenu noteikšanas principus (piemēram, fiksēta vai mainīga cena).
Lai lietotājam nodrošinātu skaidrāku un vieglāk saprotamu elektroenerģijas tirgotāju cenu piedāvājumu salīdzinājumu, tam paredzētais risinājums būs elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks (Elektroenerģijas tirgus likuma 20.1 pants, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā). Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20.1 panta otrās daļas 2.punktam viens no SPRK uzdevumiem ir noteikt elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkā ietveramo informāciju. Attiecīgi SPRK, izstrādājot noteikumus par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku, centīsies rast risinājumu, kas ļaus lietotājiem līdzvērtīgi salīdzināt dažādus tirgotāju piedāvājumus neatkarīgi no tā, vai tie izvēlas atsevišķi izdalīt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu komponentes, vai nē. Lai veicinātu piedāvājumu salīdzināmību, SPRK arī sagaida, ka elektroenerģijas tirgotāji nodrošinās visu nepieciešamo informāciju atbilstības apliecinājumu saņēmušo cenu salīdzināšanas rīku uzturētājiem.